Elektroauto un hibrīdauto popularitātes pieaugums un jaunie izaicinājumi
Pēdējā desmitgadē auto pasaule ir burtiski apgriezusies kājām gaisā. Zaļais kurss vairs nav tikai modīgs sauklis – elektroauto un hibrīdi nu jau dūc teju katrā krustojumā. Un kāpēc gan ne? Klusums salonā, zibenīgs uzrāviens un maciņam draudzīgākas ikdienas izmaksas. Lieliski, vai ne? Taču te parādās medaļas otrā puse. Līdz ar šo kosmisko tehnoloģiju ienākšanu mūsu garāžās, autovadītājiem nākas aizmirst vecos, labos “vectēvu” trikus. Īpaši tad, kad jaunais spēkrats pēkšņi niķojas vai paliek ar tukšu vēderu – bez elektrības.
Un te nu mēs nonākam pie klasiskās un, būsim godīgi, vienas no visdārgākajām kļūdām: mēģinājuma vilkt elektroauto ieķertu parastā trosē. Gadu desmitiem tas strādāja perfekti. Motors noslāpa? Zvani čomam, piekabini striķi un lēnām ripini uz servisu. Loģiski? Jā. Bet tikai ne elektroauto! Šāds šķietami nevainīgs glābšanas manevrs var beigties ar grandiozu katastrofu un rēķinu, kas liks matiem celties stāvus. Ir pēdējais laiks saprast, kādēļ šie inovatīvie auto ienīst vilkšanu un kā patiesībā jārīkojas, kad iedegas brīdinājuma lampiņa.
Tehniskā atšķirība: Kāpēc elektroauto nav parasts auto?
Lai iebrauktu šajā aizliegumā, jāpaskatās, kas lācītim vēderā. Parastam iekšdedzes auto viss ir vienkārši. Izspied sajūgu vai iemet “neitrālajā” (N), un dzinējs tiek fiziski atslēgts no riteņiem. Tie var brīvi griezties savā nodabā, bet motors tikmēr mierīgi guļ. Nekādas slodzes. Nekādu bojājumu. Ideāla brīvība!
Bet ar elektroauto šis triks cauri neies. To uzbūve ir no citas planētas. Lielākajai daļai nav ne kārbas, ne sajūga tādā izpratnē, kā esam pieraduši. Elektromotors ir burtiski saaudzis ar riteņiem caur vienkāršu reduktoru. Griežas riteņi? Griežas arī motors. Vienmēr. Bez izņēmumiem. Tieši šis dzelžainais savienojums nodrošina to fantastisko paātrinājumu un plūdenumu. Taču tieši tas pats savienojums pārvērš vilkšanu par tehnisku pašnāvību.
Domājat, ka “N” burtiņš uz paneļa jūs glābs? Maldāties. Tā nav fiziska atvienošana. Tas drīzāk ir elektronisks māns – auto vienkārši pārtrauc padot jaudu un atlaiž stāvbremzi. Riteņi tik un tā paliek dzelžainā tvērienā ar motoru. Jebkura kustība no ārpuses liek tam strādāt.
Fizika aiz aizlieguma: Kas notiek vilkšanas laikā?
Lūk, kur sākas fizikas stunda. Tiklīdz velkat elektroauto un tā riteņi rullē pa asfaltu, tie sāk griezt motoru. Un te pamostas reģeneratīvā bremzēšana. Redziet, elektromotors ir kā divsejainais Jānuss – tas ir gan dzinējs, gan ģenerators. Dodiet tam strāvu, un tas radīs kustību. Bet iedodiet tam kustību (kā vilkšanas laikā), un tas nekavējoties sāks ražot elektrību. Tāda ir tā daba.
Normālā ikdienā viss ir forši. Bremzējat, motors ražo elektrību, kas smuki ieplūst atpakaļ lielajā baterijā. Nobraukums aug! Bet ko tad, ja auto ir “miris”? Viss ir izslēgts. Dzesēšana nedarbojas. Akumulatora smadzenes (BMS) guļ. Sistēma ir akla un kurla.
Un tomēr – velkot, motors turpina bliezt ārā milzīgu enerģijas apjomu. Kur šai strāvai palikt? Tā sāk trakot un uzbrūk invertoram (ierīcei, kas žonglē ar līdzstrāvu un maiņstrāvu). Invertors sāk vārīties. Dzesēšanas šķidrums necirkulē, tāpēc karstums krājas un krājas. Iznākums? Dažās minūtēs jūs varat izcept gan pašu motoru, gan dārgo elektroniku, gan invertoru. Viss, spēle galā.
Un tas vēl ir optimistiskais scenārijs! Sliktākajā gadījumā šis uzkarsušais enerģijas kokteilis izraisa īssavienojumu, un milzīgais augstsprieguma akumulators var aizdegties. Litija jonu liesmas ir briesmīgas – tās ir teju nenodzēšamas un pārvērtīs jūsu lepnumu pelnu kaudzē. Lūk, kādēļ aizliegums vilkt trosē nav izdomāts, lai sarežģītu jums dzīvi. Tas ir jautājums par izdzīvošanu.
Hibrīdauto (HEV un PHEV) evakuācijas nianses
Daudzi spriež tā: “Man taču hibrīds! Zem pārsega rūc īsts benzīna motors, tātad šie smalkie noteikumi uz mani neattiecas.” Nē, draugi, viss nav tik vienkārši. Mūsdienu pilnie hibrīdi (HEV) un tie, kurus spraužam pie vada (PHEV), slēpj sevī ļoti jaudīgus elektromotorus. Un tieši tāpat kā tīrajiem elektroauto, šie motori ir cieši saaudzēti ar riteņiem.
Benzīna dzinēja klātbūtne jūs neglābs. Ja velkat hibrīdu un piedziņas riteņi griežas pa zemi, elektromotors atkal sāk spēlēt ģeneratora lomu. Ja sistēma ir atslēgusies, šī “liekā” strāva gluži vienkārši izcepinās invertoru un noraus podā visu augstsprieguma sistēmu. Tieši tik brutāli.
Tāpēc auto radītāji ir nesatricināmi: hibrīdu drīkst evakuēt tikai tā, lai tā piedziņas riteņi nekad, nekādos apstākļos neripotu pa asfaltu. Jā, teorētiski priekšpiedziņas hibrīdu varētu vilkt, gaisā paceļot purngalu. Bet godīgi? Pilnas platformas evakuators vienmēr būs tas drošākais un mierīgākais ceļš.
Elektroauto vilkšana trosē nav nekāds sīks stila pārkāpums, tas ir ekspresis uz tūkstošiem eiro lieliem zaudējumiem. Šo auto iekšas pieprasa tikai vienu – evakuācijas laikā riteņiem ir jābūt pilnībā atrautiem no asfalta.
Kā pareizi un droši evakuēt elektroauto?
Tātad, auto stāv ceļmalā kā piemineklis. Ko darīt? Vienīgā pareizā atbilde, ko apstiprinās jebkurš ražotājs, ir pilnas platformas evakuators (jā, tas lielais auto, kas uzvelk jūsu spēkratu sev uz muguras). Tikai tā var garantēt, ka neviens pats elektroauto ritenis neskars zemi un negriezīsies līdzi.
Pirms sākas uzvilkšanas process, neaizmirstiet izrakņāt ēdienkarti un atrast “Transporta režīmu” (Tow mode). Šī mazā, bet svarīgā funkcija atlaidīs elektronisko stāvbremzi un ļaus riteņiem mazliet paripināties. Tieši tik daudz, lai auto smuki uzkļūtu uz evakuatora. Bet ņemiet vērā! Šis režīms domāts pāris metriem gliemeža ātrumā, nevis braucienam pa šoseju aiz troses.
Bet ko tad, ja auto iesprūdis kādā šaurā pazemes stāvvietā, kur lielais evakuators netiek iekšā? Tādos brīžos profiņi izvelk savu slepeno ieroci – riteņu ratiņus jeb “dollies”. Vienu auto galu paceļ ar manipulāciju, otru uzsēdina uz maziem ratiņiem. Viss! Auto slīd kā uz skrituļslidām, un oriģinālie riteņi pat nepieskaras zemei.
Ko darīt, ja izlādējas 12V akumulators?
Te nu ir klasisks un diezgan komisks elektroauto paradokss. Lielā, dārgā augstsprieguma baterija ir pilna līdz lūpai, bet auto ir beigts un auksts. Kas notika? Pavisam vienkārši – ir “nolicis karoti” mazais, parastais 12 voltu akumulators. Tieši tāds pats kā jūsu vecajā dīzelī! Tas darbina logus, durvis, ekrānus un – galvenais – dod komandu saslēgt lielos kontaktus, lai lielā baterija vispār pieslēgtos sistēmai.
Ja šis mazais bačoks ir tukšs, jūs pat stāvbremzi nevarēsiet atlaist. Kur nu vēl ieslēgt “Transporta režīmu”. Riteņi būs bloķēti kā iemūrēti. Galvenais – bez panikas! Un nē, nevajag vilkt auto ar brutālu spēku. Pirmkārt, mēģiniet “piepīpēt” šo mazo akumulatoru ar parastu ārējo lādētāju (boosteri) vai cita auto palīdzību. Bieži vien ar šo mazo strāvas devu pietiek, lai auto datori pamostos, atlaistu bremzes un ļautu normāli uzvilkt mašīnu uz platformas.
Ja tomēr nekādi brīnumi nenotiek un riteņi spītīgi stāv uz vietas, glābējiem nāksies likt lietā speciālas slīdvirsmas vai tos pašus ratiņus. Tādā veidā spēkratu var uzslidināt uz platformas, nesabojājot ne riepas, ne piedziņu.
Izplatītākie mīti par elektroauto vilkšanu
Autobraucēju forumos un pīpētavās joprojām dzirdamas leģendas, kas spēj novest pie ļoti sālītiem rēķiniem. Ķersimies klāt un iznīcināsim pāris populārākos mītus.
Mīts: “Ja vilkšu pavisam lēnītēm, viss būs čikiniekā.”
Patiesība: Muļķības. Jau pie smieklīgiem 10-20 km/h motors pamostas un kļūst par ģeneratoru. Ja sistēma šo strāvu nevar sagremot, jūsu invertors var izcepties jau pēc pirmajiem pāris simtiem metru. Ātrums fizikas likumus neatceļ, tas tikai nedaudz palēnina katastrofas gaitu. Bet risks paliek milzīgs.
Mīts: “Pavelkot es taču uzlādēšu tukšo baču!”
Patiesība: Skan jau ģeniāli, vai ne? Ja reģenerācija lādē, tad kāpēc gan to neizmantot? Taču vilkt “mirušu” auto, lai to uzlādētu, ir ārprātīgi bīstami. Jā, daži ražotāji spēlējas ar šādu iespēju, bet tur vajag īpašu programmatūras atļauju un stingru kontroli. Ikdienas dzīvē, piesienot striķi, jūs ātrāk uztaisīsiet ugunskuru, nevis uzlādēsiet auto.
Mīts: “Man taču ir 4×4 (AWD)! Pacelšu priekšu un vilkšu.”
Patiesība: Pilnpiedziņas elektroauto parasti ir divi dzinēji – viens priekšā, otrs aizmugurē. Paceļot purnu, aizmugurējie riteņi joprojām ripos pa zemi un griezīs savu motoru, ražojot nāvējošu strāvu. AWD elektroauto vieta ir tikai un vienīgi uz lielās platformas muguras. Punkts.
Kā sagatavoties un izvairīties no evakuācijas?
Ziniet, kāds ir labākais evakuators? Tas, kuru nevajag saukt. Lai izvairītos no šādiem stresiem, vienkārši mazliet jāpamaina domāšana un braukšanas ieradumi.
Vērojiet atlikušos kilometrus uz paneļa, bet neesiet naivi. Ārā ir mīnusi? Baterijas kapacitāte saruks acu priekšā. Gāžat pa štrasi ar 120 km/h, pūš pretvējš un salonā uzgriezta pirts? Enerģija kusīs kā sniegs pavasarī.
Ņemiet palīgā viedās aplikācijas un auto iebūvēto navigāciju. Tās ir radītas tieši tam, lai plānotu maršrutu kopā ar uzlādes punktiem. Un nekad, tiešām nekad neatstājiet lādēšanos uz pašu pēdējo brīdi! Cerēt, ka aizbrauksiet ar atlikušo 1%, ir krievu rulete. Atstājiet vismaz 10-15% drošības spilvenu. Ja nu izvēlētā stacija ir salūzusi vai tur priekšā jau stāv rinda?
Ak, un neaizmirstiet par riepām! Mīkstas riepas nozīmē lielāku pretestību, kas bezjēdzīgi apēd dārgo enerģiju. Rūpējieties par savu auto, domājiet soli uz priekšu, un evakuatora numurs jums tālrunī tā arī paliks neskarts.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai drīkst vilkt elektroauto, izmantojot cieto sakabi?
Pilnīgi noteikti nē. Stienis vai striķis – auto fizikai tas ir absolūti vienalga. Riteņi tāpat pieskaras zemei un stūrgalvīgi griežas uz priekšu. Rezultātā motors tik un tā ražo elektrību, un risks izcept elektroniku paliek tikpat augsts. Vienīgais glābiņš joprojām ir platformas evakuators.
Kas jādara, ja elektroauto nevar ielikt “Transporta režīmā”?
Ekrāns melns un atsakās ar jums runāt? Visticamāk, mazais 12V akumulators ir metams. Šādā stāvoklī jūs ne atlaidīsiet bremzes, ne ieslēgsiet vilkšanas režīmu. Pirmais solis – ņemiet “būsteri” un mēģiniet iedot mazajai baterijai dzirksteli, lai atdzīvinātu auto smadzenes. Ja tas nestrādā, evakuatora meistaram būs jāstrādā ar speciālām slīdvirsmām (skates) vai ratiņiem, lai auto dabūtu uz platformas bez vardarbības pret riepām.
Vai KASKO apdrošināšana sedz bojājumus, kas radušies nepareizas vilkšanas rezultātā?
Šeit viss atkarīgs no jūsu līguma smalkā drukājuma. Taču esiet gatavi sliktākajam – lielākā daļa apdrošinātāju mierīgu sirdi atteiks izmaksu. Kāpēc? Jo auto grāmatiņā melns uz balta rakstīts, ka vilkšana ir aizliegta. To traktēs kā rupju neuzmanību. Lai aiztaupītu sev šo finansiālo murgu, uzticiet glābšanas darbus tikai tiem dienestiem, kas reāli saprot, kas ir elektroauto.
Kā iespējams evakuēt elektroauto no šauras pazemes autostāvvietas?
Pazemes labirinti ar zemiem griestiem un asiem stūriem ir lielā evakuatora ļaunākais murgs. Tas tur vienkārši neietilps. Tāpēc profiņi ņem palīgā zema profila tehniku vai apvidus auto, kas bruņoti ar īpašiem riteņu ratiņiem (dollies). Auto tiek pacelts uz šiem ratiņiem un lēnām, droši izstumts vai izvilkts dienasgaismā. Un tikai tad to uzkrauj uz īstās platformas.
Vai visas šīs prasības attiecas arī uz vecākiem hibrīdauto modeļiem?
Pilnīgi noteikti. Liela piesardzība nepieciešama ar jebkuru PHEV un HEV hibrīdu, jo to iekšējie elektromotori un augstsprieguma tīkli slēpj tos pašus riskus, ko pilnie elektroauto. Jā, varbūt kāds ļoti sens “vieglais hibrīds” (Mild Hybrid) vēl piedotu īsu pavilkšanu, taču zelta likums ir vienkāršs: labāk neriskēt! Ieskatīties ražotāja rokasgrāmatā nekad nenāk par ļaunu, bet atcerieties – platformas evakuators būs visprātīgākais lēmums jebkuram auto, kurā mīt elektrība.